Kā es iezvanīju vasaru, viesojoties divās skaistās pilsētās

Nu jau pagājis neliels laiciņš, kopš vasaras sākumā, attiecīgi no 31. maija līdz 3. jūnijam devos uz Tallinu un Stokholmu. Taču nolēmu, ka būtu interesanti arī uzrakstīt par savu pieredzi, jo, lai gan Stokholmā esmu bijusi daudzas reizes, ceļojuma maršruts šoreiz bija pavisam citāds.

Ir pieejama lieliska iespēja doties ceļā ar autobusu. Konkrēti mēs 31. maija vakarā no Valmieras devāmies uz Rīgu un pēc tam no Rīgas naktī kāpām autobusā uz Tallinu. Ceļš ilga četras stundas, un tad, kad bijām galā, Tallinā bija agrs rīts. Pirms tam laicīgi jau dodoties uz ostu un noliekot smagās somas bagāžas glabātuvē, devāmies izbaudīt dienu Tallinā. Lai gan bija pavēss, tomēr saulains, un par laimi arī mūs netraucēja nokrišņi. Šoreiz vairāk devāmies pa vecpilsētu, kas Tallinā ir ļoti skaista un caur šaurajām ieliņām devāmies uz skatupunktu, no kura bija apskatāms apburošs skats no augšas uz vecpilsētas ēku sarkanajiem jumtiem.

Dodoties uz jūras pusi, apskatījām arī pieminekli nogrimušajam krievu kuģim “Rusalka” un tad atpakaļ uz ostu, lai kāptu uz kuģa, kas mūs nogādās Stokholmā. Esmu braukusi ar kuģi vairākkārt, un tas man vienmēr ir paticis kā lielisks piedzīvojums. Taču šoreiz kāpjam uz pilnīgi cita, neiepazīta kuģa, kurš kuģo pa maršrutu Tallina – Stokholma.

Kas mazliet var biedēt vai mulsināt, ir daudzās svešās valodas, kuras dzirdi ne tikai Tallinā, bet arī uz kuģa, īpaši jau tad, ja esi pieradis braukt ar kuģi, kurā visur daudzi runā latviski. Šoreiz gan visi čalo igauņu, zviedru un pat somu valodās, taču nevienu latvieti nesadzirdam un nesatiekam. Kuģa vakara programmu piepilda brazīļu ritmi un vienu no šoviem arī noskatamies.

Nākamajā rīta mūs sagaida mazās saliņas jeb šēras, kurām cauri jāizbrauc, pirms nokļūstam Stokholmā. Ja braucat ar kuģi uz Zviedriju, noteikti no rīta izejiet uz klāja, ja šo skatu vēl neesat redzējuši savām acīm. Visapkārt mazas saliņas, uz kurām atrodas nelielas mājiņas, uz kurām vasarā cilvēki brauc atpūsties.

Stokholmā šoreiz izlemjam noskatīties sardzes maiņu pie karaļa pils, pēc tam dodamies uz Karalisko monētu muzeju, kur var apskatīt dažādas senās monētas, naudaszīmes un, ja saproti zviedru valodu, arī izlasīt dažādus faktus par naudas vēsturi. Tālāk mūsu ceļš ved uz iecienīto saldējuma kafejnīcu vecpilsētā. Noteikti ir vērts nobaudīt saldējumu kādā no saldējuma bodītēm vecpilsētas ieliņās. Īpaši jau vasaras laikā.

Protams, ieejam arī zviedru veikalā, kur es nopērku dažus gardumus, kādus Latvijā nevarētu atrast. Pamazām dodamies uz ostas pusi, jo kopumā laiks, kas mums ir dots Stokholmā, ir pāri septiņām stundām, un nevēlamies arī nokavēties, kaut gan ne reizi neesam nonākuši situācijā, kad kuģis aizbrauc bez mums.

Jāsaka, ka maršrutā Rīga – Stokholma ar latviešiem brauciens ir daudz atraktīvāks. Tā kā igauņi un zviedri ir daudz piezemētāki, viņi arī nav visjautrākā publika šovos un pats brauciens ir daudz klusāks. Tomēr ir pierasts pie latviešu čalām, taču pēc garas dienas arī ilgi augšā nepaliekam un liekamies gulēt. Arī jūra ir mierīga un lieli viļņi nav jūtami.

Atgriežoties Tallinā, laiks nebūt nav tik labs un sāk līņāt, tāpēc nolemjam kalnus negāzt un vienkārši sagaidīt savu pēcpusdienas autobusu atpakaļ uz Rīgu, no sākuma pagaidot ostā un tad ar autobusu aizbraucot uz autoostu. Šoreiz mums ir daudz glaunāks autobuss ar brīvu vietu kājām, ērtiem ādas sēdekļiem un kafijas automātu, kur par visiem dzērieniem nav jāmaksā. Kad ierodamies Rīgā, žigli pārlecam autobusā uz Valmieru, kas atiet tikai pāris minūtes vēlāk. Kad esam nonākuši autobusā, kas mūs ved uz mājām, beidzot varam mierīgi atslābināties.

Ceļojums bija lielisks piedzīvojums, īpaši jau lai iezvanītu tikpat košu vasaru. Ieteiktu arī jums izmēģināt šo maršrutu, jo abas pilsētas ir apburošas un vienmēr var atrast kā izklaidēties vai arī vienkārši apskatīt pilsētu.

Un jā – priecīgus Jāņus! 🙂

This slideshow requires JavaScript.