Viena no šī gada gaidītākajām filmām – “Citādie”

Tātad, vakar vakarā devos uz “Citādo” pirmizrādi, un teikšu godīgi – esmu ļoti, ļoti apmierināta. Lai gan biju dzirdējusi daudz labas atsauksmes, redzēt tik ilgi gaidīto filmu uz lielā ekrāna savām acīm ir pavisam cita pieredze, un nejūtos pievilta.

Domāju, ka anotācija man pat nav jāpaskaidro, jo liela daļa cilvēku tomēr ir izlasījuši pēdējā laika bestselleru “Citādie”. Tāpēc uzreiz ķeršos pie kritizēšanas, jeb, šajā gadījumā, slavēšanas. 😀

Filma bija fantastiska. Allaž filmu ekranizējumos manas lielākās bažas ir par to, ka cilvēks, kas nav lasījis grāmatu, sapratīs, kas īsti vispār notiek un kāda ir pasaule. Bet sākumā viss bija daudz maz izskaidrots, un nekādu neskaidrību nebija arī personai, kas nebija lasījusi grāmatu, un devās man līdzi uz kino. 😀 Varu teikt to, ka viss ir uzņemts ļoti tuvu grāmatas notikumiem, un tas mani ļoti iepriecināja. Mana vismīļākā aina gan grāmatā, gan filmā bija ziplining aina, kas bija mazliet citāda, bet ļoti skaista filmas formātā. Jāsaka gan, ka dažas ainas bija samainītas vietām, dažas bija noņemtas. Mani ļoti apbēdināja, ka tā arī netika paskaidrota Trisas tetovējuma – trīs putnu – nozīme, jo tas taču tomēr bija svarīgi.

Lasot grāmatu, es personīgi reti iztēlojos varoņus, bet man prātā vairāk rodas tas, kā varētu izskatīties telpas. Šajā gadījumā telpu izskats patiešām atšķīrās no tā, kā iztēlojos, lasot ainas grāmatā. Arī aizu es būtu gribējusi redzēt biedējošāku, ka tur šļācas ūdens un tamlīdzīgi. 😀

Lai gan zināju visu, kas notiks, tomēr katrs notikums šķita aizraujošs un filma nemaz nešķita garlaicīga. Un, tā kā grāmatu lasīju kādu laiciņu atpakaļ, šo to biju piemirsusi un filma to atgādināja. Ak, jā, man ļoti patika Kristīna un aktrise, kas viņu spēlēja. Kristīnas daži izteicieni bija tik asprātīgi, ka patiešām sasmējos. 😀 Tas bija pozitīvs gaismas stariņš filmā, kas man kopumā nesķita pārlieku drūma, bet viņai, protams, bija tās skumjie notikumi. Dažiem notikumiem bija pārskriet pāri pārlieku ātri, un es vēlētos, kaut tos varētu sīkāk parādīt. Taču arī labi apzinos, ka filma neiet sešas stundas un fiziski tur nav iespējams saspiest iekšā visus grāmatas sīkos notikumus.

Kopumā, kā jau noteikti var noprast – man ļoti, ļoti, ļoti patika. Visu laiku kinoteātrī sēdēju un smaidīju kā ķerta, tik priecīga es biju. 😀 Protams, filma nebija ideāla, bet daudz tuvāk ideālam, nekā es biju cerējusi. Ja Jūs vēl šaubāties – noteikti dodieties noskatīties šo filmu, vienalga, vai esat lasījuši grāmatu vai nē – tas ir tā vērts!

Karameles vērtējums:

9,5/10

 

Volfgangs Herndorfs “Čiks”

Pirmās lietas, kas mani piesaistīja šajā grāmatā, bija interesantais nosaukums, vāka noformējums un anotācija, taču pēc tam mani pie grāmatas noturēja tās aizraujošie notikumi.

Anotācija:

Galvenais varonis Maiks Klingenbergs ir diezgan garlaicīgs tips, un draugu viņam nav. Viņš nāk no labi situētas ģimenes, bet vecāki par viņu daudz neliekas zinis – māte ir alkoholiķe, bet tēvam, izputējušam biznesmenim, ir mīļākā. Maika dzīve sagriežas kājām gaisā, kad klasē ierodas puisis no krievu iebraucēju ģimenes ar iesauku Čiks. Vasaras brīvlaika sākumā abi četrpadsmitgadieki nozog vecu ladu un dodas ceļojumā uz dienvidiem, pie Čika vectētiņa uz Valahiju – bez kartes, bez navigatora, bez skaidra plāna. Skaidrs, ka viņus gaida piedzīvojumi…

Karamele domā:

Šī grāmata ir, manuprāt, izteikts pusaudžu darbs, domāts galveno varoņu vienaudžu auditorijai, kas ir ļoti labi, jo dažreiz šķiet, ka šajā kategorijā labu grāmatu daudz neesmu lasījusi. Galvenais varonis, kā jau anotācijā teikts, ir garlaicīgs – novārtā atstāts bagātnieks bez draugiem, kuru neuzaicina uz viņa simpātijas ballīti. Vasara solās būt garlaicīga, līdz viņš satiek savu jauno klasesbiedru Čihačovu jeb Čiku, un te arī sākas piedzīvojumi ar zagto ladu un arī manas pārdomas par to, cik viss šis stāsts ir ticams.

Varbūt es pārāk daudz piekasos, bet tas man mazliet traucēja. Divi četrpadsmitgadnieki braukā apkārt bez kartes, bez kārtīga plāna (atcerēsimies to, ka Maiks ir garlaicīgs un piezemēts tips). Grāmatas gaitā viņi autoavārijā iekļūst divreiz (!!!), satiek interesantu meiteņvaroni, kura diemžēl tikpat ātri arī nozuda, un satika daudz, daudz dīvainu cilvēku. Piedzīvojumu patiesi ir daudz un dažādi, un nekādi nevarētu teikt, ka šis stāsts ir garlaicīgs, tā patiešām nav. Man ļoti patika Čika varonis, kas šķita ļoti interesants un īpatnējs, savukārt pats stāsta teicējs Maiks man nešķita nekas īpašs – viņam nebija izteikta rakstura, ja neskaita straujo pagriezienu no garlaicīgā tipa uz piedzīvojumu meklētāju.

Tāpat man patika Iza, kas piedeva grāmatai interesantu pagriezienu, un man bija žēl, ka viņa devās prom, jo biju droša, ka vairs viņu neredzēsim (labi, ka tur kļūdījos). Slimnīca, kurā Čikam ārstēja salauzto/izmežģīto kāju, bija diezgan bezatbildīga – tik viegli aizlaist prom divus cietušus, jaunus pusaudžus bez vecākiem? Hmm. Bet tā daļa, kur Maiks piezvanīja svešiniekam no slimnīcas un tēloja, ka runā ar tanti Monu – es smējos skaļi un patiešām biju uzjautrināta, un mani nemaz grāmatās tik viegli nevar sasmīdināt.

Beigas bija… apmierinošas. Bija jau jāsaprot, ka šādi traki piedzīvojumi nekāda ziņā nevar beigties ideāli, bet daudz maz viss nokārtojās un stāsts beidzās uz visai pozitīvas, cerīgas nots. Kopumā grāmata man patika – krāšņi piedzīvojumi, divu pusaudžu draudzība un jauks vasaras notikums, ko Maiks noteikti neaizmirsīs. Neesmu tik droša par sevi pašu. 😀

Karameles vērtējums:

8,5/10

“Citādie” filma jau drīzumā!

Domāju, ka lielākā daļa no mums jau ir izlasījuši jauno bestselleru, par kuru neviens nebeidz runāt – “Citādie”, kas ir triloģijas pirmā grāmata. Un domāju, ka tāpat arī ir zināms, ka pavisam, pavisam drīz iznāks arī grāmatas ekranizējums. Es, personīgi, nevaru vien sagaidīt, lai ieraudzītu šo filmu, jo man ļoti patika grāmata – tā ir viena no mīļākajām, ja ne patī mīļākā grāmata, ko esmu lasījusi… Amerikā filma iznāks 21. martā, bet Latvijā mazliet vēlāk – 28. martā, bet šovakar Amerikā ir filmas premiere. Pēc traileriem spriežot, filma ir daudzsološa, lai gan dažas mājaslapas ir izteikušas visai zemus vērtējumus grāmatas ekranizējumam (17% no Rotten Tomatoes, kas gan tagad pārmainīts uz 33%). Lai nu kā, ar nepacietību gaidīsim filmas pirmizrādi Latvijā! Es noteikti došos noskatīties šo filmu kinoteātrī un pēc tam uzrakstīšu arī recenziju, izsakot savu viedokli. Gaidot varam vēlreiz paskatīties filmas trailerus. 🙂

Anderss de la Mote “[geim]”

Tātad… šī grāmata man sniedza gan daudz prieka un pārsteigumu – tajā bija daudz strauju notikumu pagriezienu. Taču bieži vien arī sapratu, ka redzu šajā grāmatā daudzus trūkumus, kas varbūt traucēja tikai man.

Anotācija: 

Henriks Peteršons ir sīks blēdis, kas neko neņem galvā un rīkojas, kā ienāk prātā. Kādu dienu viņš vilcienā atrod dīvainu mobilo telefonu – tas ne tikai pārzina HP dzīvi visos sīkumos, bet arī aicina viņu pievienoties aizraujošam piedzīvojumam ar nosaukumu Spēle. Kad HP ir izturējis pirmo pārbaudījumu, viņš tiek iekļauts slepenā Spēlētāju kopienā. Uzdevumi kļūst arvien riskantāki, atalgojums pieaug, un fanu atzinība ir iedvesmojoša. HP ir gatavs darīt jebko, lai tikai varētu turpināt Spēli.

Policijas inspektore Rebeka Normēna ir pilnīgs HP pretstats. Viņa rūpīgi kontrolē savu dzīvi, un viņas karjera Drošības policijas miesassargu nodaļā ir apbrīnas vērta. Viss būtu lieliski, ja ne zīmītes, kuras kāds slepus atstāj viņas skapītī. Lai kurš tās rakstītu, viņš par Rebekas pagātni zina satraucoši daudz. Zina to, ko nevienam nevajadzētu zināt…

Kad Spēle ielaužas aizvien dziļāk realitātē, HP un Rebekas pasaules neizbēgami tuvojas viena otrai. Kas patiesībā ir Spēle? Un vai tu esi pārliecināts, ka gribi spēlēt?

Karamele domā:

Laikam sākšu ar to, kas mani visvairāk kaitināja, lai varu nolaist tvaiku un turpināt pārējo domu izklāstu mierīgā gaitā… 😀 Tie bija varoņi un viņu raksturi. Galvenais varonis Henriks jeb Henke jeb HP bija interesants, taču nespēju saprast dažas lietas. Pirmkārt, viņa vecums. Grāmatas sākumā man šķita, ka Henrikam ir, augstākais, divdesmit gadi. Taču izrādījās, ka viņam patiesībā ir 31. Hm? Es vēl varu saprast, ka ir vīrieši arī šādā vecumā, kas ir nevīžīgi, spēlē datorspēles utml., bet mani visvairāk mulsināja bagātīgais angļu valodas slenga vārdu un izteicienu daudzums. Vai tiešām zviedrs šādā vecumā tik daudz izmantotu pusaudžu valodu? Varbūt arī…

Rebeka… Rebeka. Viņas raksturs man patika vairāk, jo stāsta gaitā pamazām atklājas tas pagātnes notikums, ko viņa prātā cilāja bieži un kas acīmredzot bija kaut kas ļoti traģisks un dzīves pagrieziena punkts (bija arī). Taču viņa priekš izmeklētājas/policistes/miesasardzes bija ārkārtīgi neapķērīga, un tas man bieži lika iekšēji sarauties, jo nevaru ciest varoņus, kuri itkā ir gudri, bet patiesībā neko nesaprot pat tad, ja viņiem informāciju uzliek uz paplātes.

Par pašu stāsta ideju – tā bija ļoti interesanta. Netaisīšu te spoilerus, tāpēc tikai teikšu tā, ka visa Spēles ideja ir ģeniāla un es domāju, ka no tās varētu izvērst arī dziļāku, garāku stāstu, taču beigās man bija sajūta, ka šādas idejas potenciāls ir visai izniekots, jo beigu beigās mēs ieguvām maz informācijas. Pēc grāmatas izlasīšanas man joprojām palika daudz neatbildētu jautājumu, un ik pa brīdim samulsu. Varbūt es vienkārši esmu pavirša lasītāja un palaidu garām vietu, kur atklājas viss, par ko prātoju grāmatas laikā, bet citādi… hmm…

Beigās bija pamatīgs pavērsiens, un izlasīju grāmatu līdz galam, noliku to malā un man nedaudz nāca smiekli, kas domāju par grāmatas beigām. Īsti pat nezinu, vai tas ir kaitinoši, šokējoši, skumji vai vienkārši komiski. Varbūt nedaudz no katra. Par to šajā grāmatā gan nevar sūdzēties – pavērsienu ir daudz, un tie ir ļoti strauji un pārsteidzoši. Tas man ļoti patika.

Kopumā tas ir patiešām dinamisks kriminālromāns. Varbūt tieši tāpēc man tas īpaši nepiesaistīja dažās jomās, jo parasti krimiķus nelasu.

Karameles vērtējums:

7/10

Orsons Skots Kārds “Endera spēle”

“Endera spēles” trešais izdevums latviešu valodā

 

 

Pie šīs grāmatas esmu pieķērusies visai novēloti – tikai pēc trim izdevumiem latviešu valodā un pat filmas iznākšanas. “Endera spēli” slavēja un joprojām pamatīgi slavē, tāpēc arī manī radās interese noskaidrot, par ko tad īsti saceltas visas šīs uzslavas.

Anotācija: 

Viens no leģendārākajiem zinātniskās fantastikas darbiem pasaulē. Zeme gatavojas izšķirošajai spēlei par izdzīvošanai. Lai uzvarētu pēdējā sadursmē ar citplanētiešu armiju, topošos virsniekus apmāca kopš agras bērnības. Prestižajā Kaujas skolā tiek uzņemts arī brīnumbērns Enders. Aizraujošs un satraucošs stāsts par brīvu gribu, par taisnību un morāli, par jaunu ģēniju, kas lemts vientulībai…

Karamele domā:

Pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību, bija interesantie dialogi katras nodaļas sākumā, kā arī aizraujošais nākotnes skatījums. Varētu jau šķist, ka fantastikas stāstu par nākotni ir pārlieku daudz un neko jaunu nav iespējams uzrakstīt, taču šis bija ārkārtīgi aizraujoši. Tā kā šis romāns ir pirmoreiz izdots 1985. gadā, tas ir licis pamatus visam “nākotnes stāstu” žanram, ja tā to varētu nosaukt.

Neizplūstot garos aprakstos, varu droši teikt, ka jutos ļoti pārsteigta par to, cik dziļi šos stāsts mani ievilka savos valgos. Mani piesaistīja gan stāsta ideja par šo nākotnes pasauli, kurā cilvēki cīnās pret citplanētiešiem ( insektoīdiem), bet arī tas, cik interesanti un daudzslāņaini man šķita visi varoņi, īpaši jau pats galvenais varonis Enders.

Iespējams, biedējošākais šajā stāstā ir apziņa, ka tāda varētu būt arī mūsu pasaule kaut vai pēc piecdesmit gadiem. Padarīt jaunus bērnus par topošajiem kareivjiem nav nemaz nekas tik neticams, jo cilvēks pats par sevi ir savtīgs un galvenais taču būtu izglābt cilvēci, vienalga, lai kas notiktu.

Vienīgais, kas mazliet man nepatika – tas, ka daudziem laika posmiem tika ļoti ātri pārskriet pāri. Bieži vien man patīk, ka notikumi risinās ātri, taču šoreiz man šķita, ka, tieši nedaudz vairāk aprakstot Endera pārvērtības laika gaitā, varētu labāk šo varoni izprast.

Iespējams, drīz noskatīšos arī šīs grāmatas ekranizējumu, jo mani ļoti interesē, vai tas turēs līdzi stāstam.

Karameles vērtējums: 

9/10 

Sveiki un labdien!

Tikai īss sveiciena posts, pirms sāku šo blogu. 🙂 Esmu šūpojusies šurpu turpu, bet beidzot esmu kārtīgi saņēmusies sākt šo blogu un turēties pie tā, un nepamest novārtā. 😀 Šeit lielākoties atradīsiet grāmatu un filmu recenzijas, kā arī varbūt vēlāk arī šādas tādas receptes, spēļu recenzijas un tamlīdzīgi.

Uz zvaigznēm! *aizlido*