Sveiki!
Jā, jā, es zinu, ka nozūdu uz pārlieku lieliem laiku sprīžiem. Patiesībā šis būs pavisam īss ieraksts, lai pabāztu galvu caur aizkariem un pateiktu, ka joprojām esmu šeit, kā arī īsi apspriestu pāris domas par filmām, kas veidotas pēc grāmatu motīviem.
Pēdējā laikā šķiet, ka ikvienai daudz maz populārai YA triloģijai ir jānonāk arī uz lielajiem ekrāniem. Un vai tas ir slikti? Pasaule aizturēja elpu līdzi Harija Potera piezīvojumiem, arī tie, kas grāmatas nebija lasījuši. Tikpat liela sajūsma (un dažkārt naids) bija pret Krēslas sēriju, kas aiz sevis laida arī veselas piecas filmas.
Filmas ir lielisks veids, kā stāstu parādīt citā veidā, tā dod daudzas jaunas iespējas, kas varbūt grāmatai nav izdevies. Un, protams, ir aizraujoši uzzināt, ka iemīļotai grāmatai drīz sagaidāms arī ekranizējums. Taču ļoti bieži šīs ekranizācijas rada lielu vilšanos. Tādas filmas kā “Persijs Džeksons un Zibens zaglis” var pilnīgi sabojāt skatu uz grāmatu, pēc kuras attiecīgā filma veidota. Bada spēļu triloģija iesākās ar visai lielu izgāšanos – manuprāt, pirmā filma nepavisam nebija laba, taču ātri vien sevi attaisnoja ar divām pēc grāmatas atbilstošām un baudāmām filmām.
Varētu teikt, ka katru reizi, kā sagaidām jaunu grāmatas ekranizējumu, nākas aizturēt elpu un gaidīt, kas īsti iznāks. Un ne jau vienmēr filmas ir tik sliktas. Šogad ar nepacietību gaidām Citādo otro daļu Dumpinieki un Labirinta skrējēja turpinājumu, kā arī, protams, Zobgaļsīļa otro daļu. Es, personīgi, nevaru vien sagaidīt!
Un kādas ir jūsu domas par grāmatu ekranizācijām?
karamele raksta 
Man personīgi patīk skatīties grāmatu ekranizācijas. Patīkami, ja filmas sižets daudz neatšķiras no grāmatas. Diemžēl jauniešu romānu ekranizācijā ātra peļņa gūst pārsvaru pār kvalitāti vai arī skatītāji tiek uztverti kā muļķi, kuriem interesē tikai lēta izklaide un izskatīgi galvenie varoņi.